4. Catutthavaggo

(33) 1. Gihissa arahātikathā

387. Gihissa arahāti? Āmantā. Atthi arahato gihisaṃyojananti? Na hevaṃ vattabbe…pe… natthi arahato gihisaṃyojananti? Āmantā. Hañci natthi arahato gihisaṃyojanaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘gihissa arahā’’ti.

Gihissa arahāti? Āmantā. Nanu arahato gihisaṃyojanaṃ pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṅkataṃ āyatiṃ anuppādadhammanti? Āmantā. Hañci arahato gihisaṃyojanaṃ pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṅkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘gihissa arahā’’ti.

Gihissa arahāti? Āmantā. Atthi koci gihī gihisaṃyojanaṃ appahāya diṭṭheva dhamme dukkhassantakaroti [ma. ni. 2.186]? Natthi. Hañci natthi koci gihī gihisaṃyojanaṃ appahāya diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro, no ca vata re vattabbe – ‘‘gihissa arahā’’ti.

Gihissa arahāti? Āmantā. Nanu vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘atthi nu kho, bho gotama, koci gihī gihisaṃyojanaṃ appahāya kāyassa bhedā dukkhassantakaro’’ti? ‘‘Natthi kho, vaccha, koci gihī gihisaṃyojanaṃ appahāya kāyassa bhedā dukkhassantakaro’’ti. Attheva suttantoti? Āmantā . Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘gihissa arahā’’ti.

Gihissa arahāti? Āmantā. Arahā methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya, methunaṃ uppādeyya, puttasambādhasayanaṃ ajjhāvaseyya, kāsikacandanaṃ paccanubhaveyya, mālāgandhavilepanaṃ dhāreyya, jātarūparajataṃ sādiyeyya, ajeḷakaṃ paṭiggaṇheyya, kukkuṭasūkaraṃ paṭiggaṇheyya, hatthigavassavaḷavaṃ paṭiggaṇheyya, tittiravaṭṭakamorakapiñjaraṃ [… kapiñjalaṃ (syā. kaṃ. pī.)] paṭiggaṇheyya, cittavaṇḍavālamoḷiṃ [pītavaṇṭavālamoḷikaṃ (syā. kaṃ. pī.)] dhāreyya, odātāni vatthāni dīghadasāni dhāreyya, yāvajīvaṃ agāriyabhūto assāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ – ‘‘gihissa arahā’’ti? Āmantā. Nanu yaso kulaputto, uttiyo gahapati, setu māṇavo, gihibyañjanena arahattaṃ pattoti? Āmantā. Hañci yaso kulaputto, uttiyo gahapati, setu māṇavo, gihibyañjanena arahattaṃ patto, tena vata re vattabbe – ‘‘gihissa arahā’’ti.

Gihissa arahātikathā niṭṭhitā.

4. Catutthavaggo

(34) 2. Upapattikathā

388. Saha upapattiyā arahāti? Āmantā. Saha upapattiyā sotāpanno hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Saha upapattiyā arahāti? Āmantā . Saha upapattiyā sakadāgāmī hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Saha upapattiyā arahāti? Āmantā. Saha upapattiyā anāgāmī hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Saha upapattiyā sotāpanno na hotīti? Āmantā. Hañci saha upapattiyā sotāpanno na hoti, no ca vata re vattabbe – ‘‘saha upapattiyā arahā’’ti.

Saha upapattiyā sakadāgāmī na hotīti? Āmantā. Hañci saha upapattiyā sakadāgāmī na hoti, no ca vata re vattabbe – ‘‘saha upapattiyā arahā’’ti.

Saha upapattiyā anāgāmī na hotīti? Āmantā. Hañci saha upapattiyā anāgāmī na hoti, no ca vata re vattabbe – ‘‘saha upapattiyā arahā’’ti.



4. 第四品
(33) 1. 在家阿罗汉之论
387. 在家人可成为阿罗汉吗？是的。阿罗汉还有在家系缚吗？不应如此说...无阿罗汉的在家系缚吗？是的。如果阿罗汉无在家系缚，则不应说"在家人可成为阿罗汉"。
在家人可成为阿罗汉吗？是的。难道阿罗汉的在家系缚不是已断、已根除、如断多罗树、已成为非有、未来不再生起的法吗？是的。如果阿罗汉的在家系缚已断、已根除、如断多罗树、已成为非有、未来不再生起的法，则不应说"在家人可成为阿罗汉"。
在家人可成为阿罗汉吗？是的。有任何在家人不断在家系缚而在现法中作苦边际吗？没有。如果没有任何在家人不断在家系缚而在现法中作苦边际，则不应说"在家人可成为阿罗汉"。
在家人可成为阿罗汉吗？是的。难道婆蹉种游行者不是这样问世尊:"乔达摩尊者,有任何在家人不断在家系缚而身坏命终后作苦边际吗?"(世尊答:)"婆蹉,没有任何在家人不断在家系缚而身坏命终后作苦边际。"有这样的经典吗？是的。那么就不应说"在家人可成为阿罗汉"。
在家人可成为阿罗汉吗？是的。阿罗汉会行淫欲法、生育后代、住于拥挤的卧室、享用迦尸栴檀、戴用花鬘香膏、接受金银、接受羊羔、接受鸡猪、接受象马牛驴、接受鹧鸪鹌鹑孔雀野鸡、戴彩色羽毛头饰、穿白色长缘衣服、终身作在家人吗？不应如此说...
不应说"在家人可成为阿罗汉"吗？是的。难道耶舍良家子、郁低迦居士、施都学童不是以在家相而证得阿罗汉果吗？是的。如果耶舍良家子、郁低迦居士、施都学童以在家相而证得阿罗汉果，则应说"在家人可成为阿罗汉"。
在家阿罗汉之论结束。
4. 第四品
(34) 2. 生起之论
388. 一生起即是阿罗汉吗？是的。一生起即是预流果吗？不应如此说...
一生起即是阿罗汉吗？是的。一生起即是一来果吗？不应如此说...
一生起即是阿罗汉吗？是的。一生起即是不还果吗？不应如此说...
一生起不即是预流果吗？是的。如果一生起不即是预流果，则不应说"一生起即是阿罗汉"。
一生起不即是一来果吗？是的。如果一生起不即是一来果，则不应说"一生起即是阿罗汉"。
一生起不即是不还果吗？是的。如果一生起不即是不还果，则不应说"一生起即是阿罗汉"。

389. Saha upapattiyā arahāti? Āmantā. Sāriputto thero saha upapattiyā arahāti? Na hevaṃ vattabbe. Mahāmoggallāno thero …pe… mahākassapo thero…pe… mahākaccāno thero…pe… mahākoṭṭhiko thero…pe… mahāpanthako thero saha upapattiyā arahāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sāriputto thero na saha upapattiyā arahāti? Āmantā. Hañci sāriputto thero na saha upapattiyā arahā, no ca vata re vattabbe – ‘‘saha upapattiyā arahā’’ti.

Mahāmoggallāno thero…pe… mahākassapo thero…pe… mahākaccāno thero…pe… mahākoṭṭhiko thero…pe… mahāpanthako thero na saha upapattiyā arahāti? Āmantā. Hañci mahāpanthako thero na saha upapattiyā arahā, no ca vata re vattabbe – ‘‘saha upapattiyā arahā’’ti.

390. Saha upapattiyā arahāti? Āmantā. Upapattesiyena cittena arahattaṃ sacchikaroti lokiyena sāsavena…pe… saṃkilesiyenāti ? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Saha upapattiyā arahāti? Āmantā. Upapattesiyaṃ cittaṃ niyyānikaṃ khayagāmī bodhagāmī apacayagāmī anāsavaṃ…pe… asaṃkilesiyanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nanu upapattesiyaṃ cittaṃ aniyyānikaṃ na khayagāmi na bodhagāmi na apacayagāmi sāsavaṃ…pe… saṃkilesiyanti? Āmantā. Hañci upapattesiyaṃ cittaṃ aniyyānikaṃ na khayagāmi na bodhagāmi na apacayagāmi sāsavaṃ…pe… saṃkilesiyaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘saha upapattiyā arahā’’ti.

Saha upapattiyā arahāti? Āmantā. Upapattesiyena cittena rāgaṃ pajahati, dosaṃ pajahati, mohaṃ pajahati, anottappaṃ pajahatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Saha upapattiyā arahāti? Āmantā. Upapattesiyaṃ cittaṃ maggo… satipaṭṭhānaṃ…pe… sammappadhānaṃ… iddhipādo… indriyaṃ… balaṃ… bojjhaṅgoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Saha upapattiyā arahāti? Āmantā. Upapattesiyena cittena dukkhaṃ parijānāti, samudayaṃ pajahati, nirodhaṃ sacchikaroti, maggaṃ bhāvetīti? Na hevaṃ vattabbe …pe… saha upapattiyā arahāti? Āmantā. Cuticittaṃ maggacittaṃ upapattesiyaṃ cittaṃ phalacittanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Upapattikathā niṭṭhitā.

4. Catutthavaggo

(35) 3. Anāsavakathā



一生起即是阿罗汉吗？是的。舍利弗长老一生起即是阿罗汉吗？不应如此说。大目犍连长老...大迦叶长老...大迦旃延长老...大拘絺罗长老...大般陀长老一生起即是阿罗汉吗？不应如此说...
舍利弗长老不是一生起即是阿罗汉吗？是的。如果舍利弗长老不是一生起即是阿罗汉，则不应说"一生起即是阿罗汉"。
大目犍连长老...大迦叶长老...大迦旃延长老...大拘絺罗长老...大般陀长老不是一生起即是阿罗汉吗？是的。如果大般陀长老不是一生起即是阿罗汉，则不应说"一生起即是阿罗汉"。
一生起即是阿罗汉吗？是的。以生起之心、世间有漏...可染污之心证悟阿罗汉果吗？不应如此说...
一生起即是阿罗汉吗？是的。生起之心是出离、趣向灭尽、趣向觉悟、趣向减损、无漏...不可染污的吗？不应如此说...
难道生起之心不是不出离、不趣向灭尽、不趣向觉悟、不趣向减损、有漏...可染污的吗？是的。如果生起之心是不出离、不趣向灭尽、不趣向觉悟、不趣向减损、有漏...可染污的，则不应说"一生起即是阿罗汉"。
一生起即是阿罗汉吗？是的。以生起之心断贪、断嗔、断痴、断无惭吗？不应如此说...
一生起即是阿罗汉吗？是的。生起之心是道...念处...正勤...神足...根...力...觉支吗？不应如此说...
一生起即是阿罗汉吗？是的。以生起之心遍知苦、断集、证灭、修道吗？不应如此说...一生起即是阿罗汉吗？是的。死心、道心、生起之心、果心是一样的吗？不应如此说...
生起之论结束。
4. 第四品
(35) 3. 无漏之论

391. Arahato sabbe dhammā anāsavāti? Āmantā. Maggo phalaṃ nibbānaṃ, sotāpattimaggo sotāpattiphalaṃ, sakadāgāmimaggo sakadāgāmiphalaṃ, anāgāmimaggo anāgāmiphalaṃ, arahattamaggo arahattaphalaṃ, satipaṭṭhānaṃ sammappadhānaṃ iddhipādo indriyaṃ balaṃ bojjhaṅgoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Arahato sabbe dhammā anāsavāti? Āmantā. Arahato cakkhuṃ anāsavanti? Na hevaṃ vattabbe…pe…. Arahato cakkhuṃ anāsavanti? Āmantā. Maggo phalaṃ nibbānaṃ, sotāpattimaggo sotāpattiphalaṃ…pe… bojjhaṅgoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Arahato sotaṃ…pe… arahato ghānaṃ… arahato jivhā… arahato kāyo anāsavoti? Na hevaṃ vattabbe …pe… arahato kāyo anāsavoti? Āmantā. Maggo phalaṃ nibbānaṃ, sotāpattimaggo sotāpattiphalaṃ…pe… bojjhaṅgoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Arahato kāyo anāsavoti? Āmantā. Arahato kāyo paggahaniggahupago chedanabhedanupago kākehi gijjhehi kulalehi sādhāraṇoti? Āmantā. Anāsavo dhammo paggahaniggahupago chedanabhedanupago kākehi gijjhehi kulalehi sādhāraṇoti? Na hevaṃ vattabbe …pe….

Arahato kāye visaṃ kameyya, satthaṃ kameyya, aggi kameyyāti? Āmantā. Anāsave dhamme visaṃ kameyya, satthaṃ kameyya, aggi kameyyāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Labbhā arahato kāyo addubandhanena bandhituṃ, rajjubandhanena bandhituṃ, saṅkhalikabandhanena bandhituṃ, gāmabandhanena bandhituṃ, nigamabandhanena bandhituṃ, nagarabandhanena bandhituṃ, janapadabandhanena bandhituṃ , kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitunti? Āmantā. Labbhā anāsavo dhammo addubandhanena bandhituṃ, rajjubandhanena bandhituṃ, saṅkhalikabandhanena bandhituṃ, gāmanigamanagarajanapadabandhanena bandhituṃ, kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitunti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



391. 阿罗汉的一切法都是无漏的吗？是的。道、果、涅槃、预流道、预流果、一来道、一来果、不还道、不还果、阿罗汉道、阿罗汉果、念处、正勤、神足、根、力、觉支都是无漏的吗？不应如此说...
阿罗汉的一切法都是无漏的吗？是的。阿罗汉的眼根是无漏的吗？不应如此说...阿罗汉的眼根是无漏的吗？是的。道、果、涅槃、预流道、预流果...觉支都是无漏的吗？不应如此说...
阿罗汉的耳根...阿罗汉的鼻根...阿罗汉的舌根...阿罗汉的身根是无漏的吗？不应如此说...阿罗汉的身根是无漏的吗？是的。道、果、涅槃、预流道、预流果...觉支都是无漏的吗？不应如此说...
阿罗汉的身体是无漏的吗？是的。阿罗汉的身体可以被举起放下、可以被切割破坏、可以被乌鸦秃鹰鹫鸟共享吗？是的。无漏法可以被举起放下、可以被切割破坏、可以被乌鸦秃鹰鹫鸟共享吗？不应如此说...
毒药、刀剑、火能伤害阿罗汉的身体吗？是的。毒药、刀剑、火能伤害无漏法吗？不应如此说...
阿罗汉的身体可以被木枷束缚、被绳索束缚、被锁链束缚、被村庄束缚、被市镇束缚、被城市束缚、被国土束缚、被五种束缚束缚吗？是的。无漏法可以被木枷束缚、被绳索束缚、被锁链束缚、被村镇城市国土束缚、被五种束缚束缚吗？不应如此说...

392. Yadi arahā puthujjanassa cīvaraṃ deti, anāsavaṃ hutvā sāsavaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… anāsavaṃ hutvā sāsavaṃ hotīti? Āmantā. Taññeva anāsavaṃ taṃ sāsavanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… taññeva anāsavaṃ taṃ sāsavanti? Āmantā. Maggo anāsavo hutvā sāsavo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… phalaṃ… satipaṭṭhānaṃ… sammappadhānaṃ… iddhipādo… indriyaṃ… balaṃ… bojjhaṅgo anāsavo hutvā sāsavo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Yadi arahā puthujjanassa piṇḍapātaṃ deti, senāsanaṃ deti , gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ deti, anāsavo hutvā sāsavo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… anāsavo hutvā sāsavo hotīti? Āmantā. Taññeva anāsavaṃ taṃ sāsavanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… taññeva anāsavaṃ taṃ sāsavanti? Āmantā. Maggo anāsavo hutvā sāsavo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… phalaṃ… satipaṭṭhānaṃ… sammappadhānaṃ… iddhipādo… indriyaṃ… balaṃ… bojjhaṅgo anāsavo hutvā sāsavo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Yadi puthujjano arahato cīvaraṃ deti, sāsavaṃ hutvā anāsavaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sāsavaṃ hutvā anāsavaṃ hotīti? Āmantā. Taññeva sāsavaṃ taṃ anāsavanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… taññeva sāsavaṃ taṃ anāsavanti? Āmantā. Rāgo sāsavo hutvā anāsavo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… doso…pe… moho…pe… anottappaṃ sāsavaṃ hutvā anāsavaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Yadi puthujjano arahato piṇḍapātaṃ deti, senāsanaṃ deti, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ deti, sāsavo hutvā anāsavo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sāsavo hutvā anāsavo hotīti? Āmantā. Taññeva sāsavaṃ taṃ anāsavanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… taññeva sāsavaṃ taṃ anāsavanti? Āmantā. Rāgo sāsavo hutvā anāsavo hotīti ? Na hevaṃ vattabbe…pe… doso…pe… moho…pe… anottappaṃ sāsavaṃ hutvā anāsavaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ – ‘‘arahato sabbe dhammā anāsavā’’ti? Āmantā. Nanu arahā anāsavoti? Āmantā. Hañci arahā anāsavo, tena vata re vattabbe – ‘‘arahato sabbe dhammā anāsavā’’ti.

Anāsavakathā niṭṭhitā.

4. Catutthavaggo

(36) 4. Samannāgatakathā



392. 如果阿罗汉给在家人衣服，是否成为无漏而有漏？不应如此说...成为无漏而有漏？是的。那是否只有无漏的那部分是有漏的？不应如此说...那是否只有无漏的那部分是有漏的？是的。道是否成为无漏而有漏？不应如此说...果...念处...正勤...神足...根...力...觉支成为无漏而有漏？不应如此说...
如果阿罗汉给在家人食物，给住处，给病人所需的药物器具，是否成为无漏而有漏？不应如此说...成为无漏而有漏？是的。那是否只有无漏的那部分是有漏的？不应如此说...那是否只有无漏的那部分是有漏的？是的。道是否成为无漏而有漏？不应如此说...果...念处...正勤...神足...根...力...觉支成为无漏而有漏？不应如此说...
如果在家人给阿罗汉衣服，是否成为有漏而无漏？不应如此说...成为有漏而无漏？是的。那是否只有有漏的那部分是无漏的？不应如此说...那是否只有有漏的那部分是无漏的？是的。贪欲是否成为有漏而无漏？不应如此说...嗔恨...愚痴...无惭愧是否成为有漏而无漏？不应如此说...
如果在家人给阿罗汉食物，给住处，给病人所需的药物器具，是否成为有漏而无漏？不应如此说...成为有漏而无漏？是的。那是否只有有漏的那部分是无漏的？不应如此说...那是否只有有漏的那部分是无漏的？是的。贪欲是否成为有漏而无漏？不应如此说...嗔恨...愚痴...无惭愧是否成为有漏而无漏？不应如此说...
不应说“阿罗汉的一切法都是无漏的”吗？是的。难道阿罗汉是无漏的吗？是的。如果阿罗汉是无漏的，则应说“阿罗汉的一切法都是无漏的”。
无漏之论结束。
4. 第四品
(36) 4. 具足之论

393. Arahā catūhi phalehi samannāgatoti? Āmantā. Arahā catūhi phassehi catūhi vedanāhi catūhi saññāhi catūhi cetanāhi catūhi cittehi catūhi saddhāhi catūhi vīriyehi catūhi satīhi catūhi samādhīhi catūhi paññāhi samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Anāgāmī tīhi phalehi samannāgatoti? Āmantā. Anāgāmī tīhi phassehi…pe… tīhi paññāhi samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sakadāgāmī dvīhi phalehi samannāgatoti? Āmantā. Sakadāgāmī dvīhi phassehi…pe… dvīhi paññāhi samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Arahā sotāpattiphalena samannāgatoti? Āmantā. Arahā sotāpanno sattakkhattuparamo, kolaṅkolo, ekabījīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… arahā sakadāgāmiphalena samannāgatoti? Āmantā. Arahā sakadāgāmīti? Na hevaṃ vattabbe …pe… arahā anāgāmiphalena samannāgatoti? Āmantā. Arahā anāgāmī, antarāparinibbāyī, upahaccaparinibbāyī, asaṅkhāraparinibbāyī, sasaṅkhāraparinibbāyī, uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Anāgāmī sotāpattiphalena samannāgatoti? Āmantā. Anāgāmī sotāpanno sattakkhattuparamo, kolaṅkolo, ekabījīti? Na hevaṃ vattabbe …pe… anāgāmī sakadāgāmiphalena samannāgatoti? Āmantā. Anāgāmī sakadāgāmīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sakadāgāmī sotāpattiphalena samannāgatoti? Āmantā. Sakadāgāmī sotāpanno sattakkhattuparamo, kolaṅkolo, ekabījīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

394. Sotāpattiphalena samannāgato ‘‘sotāpanno’’ti vattabboti? Āmantā. Arahā sotāpattiphalena samannāgatoti? Āmantā. Sveva arahā, so sotāpannoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sakadāgāmiphalena samannāgato ‘‘sakadāgāmī’’ti vattabboti? Āmantā . Arahā sakadāgāmiphalena samannāgatoti? Āmantā. Sveva arahā, so sakadāgāmīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Anāgāmiphalena samannāgato ‘‘anāgāmī’’ti vattabboti? Āmantā . Arahā anāgāmiphalena samannāgatoti? Āmantā. Sveva arahā, so anāgāmīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sotāpattiphalena samannāgato ‘‘sotāpanno’’ti vattabboti? Āmantā. Anāgāmī sotāpattiphalena samannāgatoti? Āmantā. Sveva anāgāmī, so sotāpannoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sakadāgāmiphalena samannāgato ‘‘sakadāgāmī’’ti vattabboti? Āmantā. Anāgāmī sakadāgāmiphalena samannāgatoti? Āmantā. Sveva anāgāmī, so sakadāgāmīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sotāpattiphalena samannāgato ‘‘sotāpanno’’ti vattabboti? Āmantā. Sakadāgāmī sotāpattiphalena samannāgatoti? Āmantā. Sveva sakadāgāmī, so sotāpannoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



393. 阿罗汉具足四果吗？是的。阿罗汉具足四触、四受、四想、四思、四心、四信、四精进、四念、四定、四慧吗？不应如此说...
不还果具足三果吗？是的。不还果具足三触...三慧吗？不应如此说...
一来果具足二果吗？是的。一来果具足二触...二慧吗？不应如此说...
阿罗汉具足预流果吗？是的。阿罗汉是预流果、七有者、家家者、一种子者吗？不应如此说...阿罗汉具足一来果吗？是的。阿罗汉是一来果吗？不应如此说...阿罗汉具足不还果吗？是的。阿罗汉是不还果、中般涅槃、生般涅槃、无行般涅槃、有行般涅槃、上流色究竟天吗？不应如此说...
不还果具足预流果吗？是的。不还果是预流果、七有者、家家者、一种子者吗？不应如此说...不还果具足一来果吗？是的。不还果是一来果吗？不应如此说...
一来果具足预流果吗？是的。一来果是预流果、七有者、家家者、一种子者吗？不应如此说...
394. 具足预流果应称为"预流果"吗？是的。阿罗汉具足预流果吗？是的。他既是阿罗汉又是预流果吗？不应如此说...
具足一来果应称为"一来果"吗？是的。阿罗汉具足一来果吗？是的。他既是阿罗汉又是一来果吗？不应如此说...
具足不还果应称为"不还果"吗？是的。阿罗汉具足不还果吗？是的。他既是阿罗汉又是不还果吗？不应如此说...
具足预流果应称为"预流果"吗？是的。不还果具足预流果吗？是的。他既是不还果又是预流果吗？不应如此说...
具足一来果应称为"一来果"吗？是的。不还果具足一来果吗？是的。他既是不还果又是一来果吗？不应如此说...
具足预流果应称为"预流果"吗？是的。一来果具足预流果吗？是的。他既是一来果又是预流果吗？不应如此说...

395. Arahā sotāpattiphalena samannāgatoti? Āmantā. Nanu arahā sotāpattiphalaṃ vītivattoti? Āmantā. Hañci arahā sotāpattiphalaṃ vītivatto, no ca vata re vattabbe – ‘‘arahā sotāpattiphalena samannāgato’’ti.

Arahā sotāpattiphalaṃ vītivatto tena samannāgatoti? Āmantā. Arahā sotāpattimaggaṃ vītivatto, sakkāyadiṭṭhiṃ vicikicchaṃ sīlabbataparāmāsaṃ, apāyagamanīyaṃ rāgaṃ, apāyagamanīyaṃ dosaṃ, apāyagamanīyaṃ mohaṃ vītivatto tena samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Arahā sakadāgāmiphalena samannāgatoti? Āmantā. Nanu arahā sakadāgāmiphalaṃ vītivattoti? Āmantā. Hañci arahā sakadāgāmiphalaṃ vītivatto, no ca vata re vattabbe – ‘‘arahā sakadāgāmiphalena samannāgato’’ti.

Arahā sakadāgāmiphalaṃ vītivatto tena samannāgatoti? Āmantā. Arahā sakadāgāmimaggaṃ vītivatto, oḷārikaṃ kāmarāgaṃ, oḷārikaṃ byāpādaṃ vītivatto tena samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Arahā anāgāmiphalena samannāgatoti? Āmantā. Nanu arahā anāgāmiphalaṃ vītivattoti? Āmantā. Hañci arahā anāgāmiphalaṃ vītivatto, no ca vata re vattabbe – ‘‘arahā anāgāmiphalena samannāgato’’ti.

Arahā anāgāmiphalaṃ vītivatto tena samannāgatoti? Āmantā. Arahā anāgāmimaggaṃ vītivatto, aṇusahagataṃ kāmarāgaṃ, aṇusahagataṃ byāpādaṃ vītivatto tena samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Anāgāmī sotāpattiphalena samannāgatoti? Āmantā. Nanu anāgāmī sotāpattiphalaṃ vītivattoti? Āmantā. Hañci anāgāmī sotāpattiphalaṃ vītivatto, no ca vata re vattabbe – ‘‘anāgāmī sotāpattiphalena samannāgato’’ti.

Anāgāmī sotāpattiphalaṃ vītivatto tena samannāgatoti? Āmantā . Anāgāmī sotāpattimaggaṃ vītivatto, sakkāyadiṭṭhiṃ…pe… apāyagamanīyaṃ mohaṃ vītivatto tena samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Anāgāmī sakadāgāmiphalena samannāgatoti? Āmantā. Nanu anāgāmī sakadāgāmiphalaṃ vītivattoti? Āmantā. Hañci anāgāmī sakadāgāmiphalaṃ vītivatto, no ca vata re vattabbe – ‘‘anāgāmī sakadāgāmiphalena samannāgato’’ti.

Anāgāmī sakadāgāmiphalaṃ vītivatto tena samannāgatoti? Āmantā. Anāgāmī sakadāgāmimaggaṃ vītivatto, oḷārikaṃ kāmarāgaṃ, oḷārikaṃ byāpādaṃ vītivatto tena samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sakadāgāmī sotāpattiphalena samannāgatoti? Āmantā. Nanu sakadāgāmī sotāpattiphalaṃ vītivattoti? Āmantā. Hañci sakadāgāmī sotāpattiphalaṃ vītivatto, no ca vata re vattabbe – ‘‘sakadāgāmī sotāpattiphalena samannāgato’’ti.

Sakadāgāmī sotāpattiphalaṃ vītivatto tena samannāgatoti? Āmantā. Sakadāgāmī sotāpattimaggaṃ vītivatto, sakkāyadiṭṭhiṃ…pe… apāyagamanīyaṃ mohaṃ vītivatto tena samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



395. 阿罗汉具足预流果吗？是的。难道阿罗汉不是已超越预流果吗？是的。如果阿罗汉已超越预流果，则不应说"阿罗汉具足预流果"。
阿罗汉已超越预流果而具足它吗？是的。阿罗汉已超越预流道、身见、疑、戒禁取、导向恶趣的贪、导向恶趣的嗔、导向恶趣的痴而具足它们吗？不应如此说...
阿罗汉具足一来果吗？是的。难道阿罗汉不是已超越一来果吗？是的。如果阿罗汉已超越一来果，则不应说"阿罗汉具足一来果"。
阿罗汉已超越一来果而具足它吗？是的。阿罗汉已超越一来道、粗重的欲贪、粗重的嗔恚而具足它们吗？不应如此说...
阿罗汉具足不还果吗？是的。难道阿罗汉不是已超越不还果吗？是的。如果阿罗汉已超越不还果，则不应说"阿罗汉具足不还果"。
阿罗汉已超越不还果而具足它吗？是的。阿罗汉已超越不还道、微细的欲贪、微细的嗔恚而具足它们吗？不应如此说...
不还果具足预流果吗？是的。难道不还果不是已超越预流果吗？是的。如果不还果已超越预流果，则不应说"不还果具足预流果"。
不还果已超越预流果而具足它吗？是的。不还果已超越预流道、身见...导向恶趣的痴而具足它们吗？不应如此说...
不还果具足一来果吗？是的。难道不还果不是已超越一来果吗？是的。如果不还果已超越一来果，则不应说"不还果具足一来果"。
不还果已超越一来果而具足它吗？是的。不还果已超越一来道、粗重的欲贪、粗重的嗔恚而具足它们吗？不应如此说...
一来果具足预流果吗？是的。难道一来果不是已超越预流果吗？是的。如果一来果已超越预流果，则不应说"一来果具足预流果"。
一来果已超越预流果而具足它吗？是的。一来果已超越预流道、身见...导向恶趣的痴而具足它们吗？不应如此说...

396. Na vattabbaṃ – ‘‘arahā catūhi phalehi samannāgato’’ti? Āmantā . Nanu arahatā cattāri phalāni paṭiladdhāni, tehi ca aparihīnoti? Āmantā . Hañci arahatā cattāri phalāni paṭiladdhāni tehi ca aparihīno, tena vata re vattabbe – ‘‘arahā catūhi phalehi samannāgato’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘anāgāmī tīhi phalehi samannāgato’’ti? Āmantā. Nanu anāgāminā tīṇi phalāni paṭiladdhāni, tehi ca aparihīnoti? Āmantā. Hañci anāgāminā tīṇi phalāni paṭiladdhāni tehi ca aparihīno, tena vata re vattabbe – ‘‘anāgāmī tīhi phalehi samannāgato’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘sakadāgāmī dvīhi phalehi samannāgato’’ti? Āmantā. Nanu sakadāgāminā dve phalāni paṭiladdhāni, tehi ca aparihīnoti? Āmantā. Hañci sakadāgāminā dve phalāni paṭiladdhāni tehi ca aparihīno, tena vata re vattabbe – ‘‘sakadāgāmī dvīhi phalehi samannāgato’’ti.

Arahatā cattāri phalāni paṭiladdhāni tehi ca aparihīnoti, arahā catūhi phalehi samannāgatoti? Āmantā. Arahatā cattāro maggā paṭiladdhā tehi ca aparihīnoti, arahā catūhi maggehi samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Anāgāminā tīṇi phalāni paṭiladdhāni tehi ca aparihīnoti, anāgāmī tīhi phalehi samannāgatoti? Āmantā. Anāgāminā tayo maggā paṭiladdhā tehi ca aparihīnoti, anāgāmī tīhi maggehi samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sakadāgāminā dve phalāni paṭiladdhāni tehi ca aparihīnoti, sakadāgāmī dvīhi phalehi samannāgatoti? Āmantā. Sakadāgāminā dve maggā paṭiladdhā, tehi ca aparihīnoti, sakadāgāmī dvīhi maggehi samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Samannāgatakathā niṭṭhitā.

4. Catutthavaggo

(37) 5. Upekkhāsamannāgatakathā

397. Arahā chahi upekkhāhi samannāgatoti? Āmantā. Arahā chahi phassehi, chahi vedanāhi, chahi saññāhi…pe… chahi paññāhi samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Arahā chahi upekkhāhi samannāgatoti? Āmantā. Arahā cakkhunā rūpaṃ passanto sotena saddaṃ suṇāti, ghānena gandhaṃ ghāyati, jivhāya rasaṃ sāyati, kāyena phoṭṭhabbaṃ phusati, manasā dhammaṃ vijānāti…pe… manasā dhammaṃ vijānanto cakkhunā rūpaṃ passati, sotena saddaṃ suṇāti, ghānena gandhaṃ ghāyati, jivhāya rasaṃ sāyati, kāyena phoṭṭhabbaṃ phusatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Arahā chahi upekkhāhi samannāgatoti? Āmantā. Satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ chahi upekkhāhi samannāgato samohito [samāhito (syā.)], cha upekkhāyo paccupaṭṭhitāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ – ‘‘arahā chahi upekkhāhi samannāgato’’ti? Āmantā. Nanu arahā chaḷaṅgupekkhoti? Āmantā. Hañci arahā chaḷaṅgupekkho, tena vata re vattabbe – ‘‘arahā chahi upekkhāhi samannāgato’’ti…pe….

Upekkhāsamannāgatakathā niṭṭhitā.

4. Catutthavaggo

(38) 6. Bodhiyā buddhotikathā



396. 不应说“阿罗汉具足四果”吗？是的。难道阿罗汉不是已获得四果，并且它们不应减损吗？是的。如果阿罗汉已获得四果，并且它们不应减损，则不应说“阿罗汉具足四果”。
不应说“不会还果具足三果”吗？是的。难道不还果不是已获得三果，并且它们不应减损吗？是的。如果不还果已获得三果，并且它们不应减损，则不应说“不还果具足三果”。
不应说“一来果具足二果”吗？是的。难道一来果不是已获得二果，并且它们不应减损吗？是的。如果一来果已获得二果，并且它们不应减损，则不应说“一来果具足二果”。
阿罗汉已获得四果，并且它们不应减损，阿罗汉具足四果吗？是的。阿罗汉已获得四道，并且它们不应减损，阿罗汉具足四道吗？不应如此说...
不还果已获得三果，并且它们不应减损，不还果具足三果吗？是的。不还果已获得三道，并且它们不应减损，不还果具足三道吗？不应如此说...
一来果已获得二果，并且它们不应减损，一来果具足二果吗？是的。一来果已获得二道，并且它们不应减损，一来果具足二道吗？不应如此说...
具足四果的论述结束。
4. 第四品
(37) 5. 关于平等的论述
397. 阿罗汉具足六种平等吗？是的。阿罗汉具足六种触、六种受、六种想...六种慧吗？不应如此说...
阿罗汉具足六种平等吗？是的。阿罗汉以眼见色，以耳闻声，以鼻嗅香，以舌尝味，以身触物，以意知法...以意知法时，阿罗汉以眼见色，以耳闻声，以鼻嗅香，以舌尝味，以身触物吗？不应如此说...
阿罗汉具足六种平等吗？是的。阿罗汉始终平等，具足六种平等，六种平等是否现前？不应如此说...
不应说“阿罗汉具足六种平等”吗？是的。难道阿罗汉不是具足六种平等吗？是的。如果阿罗汉具足六种平等，则不应说“阿罗汉具足六种平等”...
关于平等的论述结束。
4. 第四品
(38) 6. 关于觉悟的论述

398. Bodhiyā buddhoti? Āmantā. Bodhiyā niruddhāya vigatāya paṭipassaddhāya abuddho hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Bodhiyā buddhoti? Āmantā. Atītāya bodhiyā buddhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… atītāya bodhiyā buddhoti? Āmantā. Tāya bodhiyā bodhikaraṇīyaṃ karotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Tāya bodhiyā bodhikaraṇīyaṃ karotīti? Āmantā. Tāya bodhiyā dukkhaṃ parijānāti, samudayaṃ pajahati, nirodhaṃ sacchikaroti, maggaṃ bhāvetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Bodhiyā buddhoti? Āmantā. Anāgatāya bodhiyā buddhoti ? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Anāgatāya bodhiyā buddhoti? Āmantā. Tāya bodhiyā bodhikaraṇīyaṃ karotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Tāya bodhiyā bodhikaraṇīyaṃ karotīti? Āmantā. Tāya bodhiyā dukkhaṃ parijānāti…pe… maggaṃ bhāvetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paccuppannāya bodhiyā buddho, tāya bodhiyā bodhikaraṇīyaṃ karotīti? Āmantā. Atītāya bodhiyā buddho, tāya bodhiyā bodhikaraṇīyaṃ karotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paccuppannāya bodhiyā buddho, tāya bodhiyā dukkhaṃ parijānāti, samudayaṃ pajahati, nirodhaṃ sacchikaroti, maggaṃ bhāvetīti? Āmantā. Atītāya bodhiyā buddho, tāya bodhiyā dukkhaṃ parijānāti…pe… maggaṃ bhāvetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paccuppannāya bodhiyā buddho, tāya bodhiyā bodhikaraṇīyaṃ karotīti? Āmantā. Anāgatāya bodhiyā buddho, tāya bodhiyā bodhikaraṇīyaṃ karotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paccuppannāya bodhiyā buddho, tāya bodhiyā dukkhaṃ parijānāti…pe… maggaṃ bhāvetīti ? Āmantā. Anāgatāya bodhiyā buddho, tāya bodhiyā dukkhaṃ parijānāti…pe… maggaṃ bhāvetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atītāya bodhiyā buddho, na ca tāya bodhiyā bodhikaraṇīyaṃ karotīti? Āmantā. Paccuppannāya bodhiyā buddho, na ca tāya bodhiyā bodhikaraṇīyaṃ karotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atītāya bodhiyā buddho, na ca tāya bodhiyā dukkhaṃ parijānāti…pe… maggaṃ bhāvetīti? Āmantā. Paccuppannāya bodhiyā buddho, na ca tāya bodhiyā dukkhaṃ parijānāti…pe… maggaṃ bhāvetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Anāgatāya bodhiyā buddho, na ca tāya bodhiyā bodhikaraṇīyaṃ karotīti? Āmantā. Paccuppannāya bodhiyā buddho, na ca tāya bodhiyā bodhikaraṇīyaṃ karotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Anāgatāya bodhiyā buddho, na ca tāya bodhiyā dukkhaṃ parijānāti…pe… maggaṃ bhāvetīti? Āmantā. Paccuppannāya bodhiyā buddho, na ca tāya bodhiyā dukkhaṃ parijānāti…pe… maggaṃ bhāvetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

399. Atītāya bodhiyā buddho, anāgatāya bodhiyā buddho, paccuppannāya bodhiyā buddhoti? Āmantā. Tīhi bodhīhi buddhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Tīhi bodhīhi buddhoti? Āmantā. Satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ tīhi bodhīhi samannāgato samohito, tisso bodhiyo paccupaṭṭhitāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ – ‘‘bodhiyā buddho’’ti? Āmantā. Nanu bodhipaṭilābhā buddhoti? Āmantā. Hañci bodhipaṭilābhā buddho, tena vata re vattabbe – ‘‘bodhiyā buddho’’ti.

Bodhipaṭilābhā buddhoti, bodhiyā buddhoti? Āmantā. Bodhipaṭilābhā bodhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Bodhiyā buddhotikathā niṭṭhitā.

4. Catutthavaggo

(39) 7. Lakkhaṇakathā



398. 因觉悟而成佛吗？是的。当觉悟消失、离去、平息时，就不是佛了吗？不应如此说...
因觉悟而成佛吗？是的。因过去的觉悟而成佛吗？不应如此说...因过去的觉悟而成佛吗？是的。他用那个觉悟来完成觉悟所应做的事吗？不应如此说...
他用那个觉悟来完成觉悟所应做的事吗？是的。他用那个觉悟来遍知苦、断集、证灭、修道吗？不应如此说...
因觉悟而成佛吗？是的。因未来的觉悟而成佛吗？不应如此说...
因未来的觉悟而成佛吗？是的。他用那个觉悟来完成觉悟所应做的事吗？不应如此说...
他用那个觉悟来完成觉悟所应做的事吗？是的。他用那个觉悟来遍知苦...修道吗？不应如此说...
因现在的觉悟而成佛，他用那个觉悟来完成觉悟所应做的事吗？是的。因过去的觉悟而成佛，他用那个觉悟来完成觉悟所应做的事吗？不应如此说...
因现在的觉悟而成佛，他用那个觉悟来遍知苦、断集、证灭、修道吗？是的。因过去的觉悟而成佛，他用那个觉悟来遍知苦...修道吗？不应如此说...
因现在的觉悟而成佛，他用那个觉悟来完成觉悟所应做的事吗？是的。因未来的觉悟而成佛，他用那个觉悟来完成觉悟所应做的事吗？不应如此说...
因现在的觉悟而成佛，他用那个觉悟来遍知苦...修道吗？是的。因未来的觉悟而成佛，他用那个觉悟来遍知苦...修道吗？不应如此说...
因过去的觉悟而成佛，但他不用那个觉悟来完成觉悟所应做的事吗？是的。因现在的觉悟而成佛，但他不用那个觉悟来完成觉悟所应做的事吗？不应如此说...
因过去的觉悟而成佛，但他不用那个觉悟来遍知苦...修道吗？是的。因现在的觉悟而成佛，但他不用那个觉悟来遍知苦...修道吗？不应如此说...
因未来的觉悟而成佛，但他不用那个觉悟来完成觉悟所应做的事吗？是的。因现在的觉悟而成佛，但他不用那个觉悟来完成觉悟所应做的事吗？不应如此说...
因未来的觉悟而成佛，但他不用那个觉悟来遍知苦...修道吗？是的。因现在的觉悟而成佛，但他不用那个觉悟来遍知苦...修道吗？不应如此说...
399. 因过去的觉悟而成佛，因未来的觉悟而成佛，因现在的觉悟而成佛吗？是的。因三种觉悟而成佛吗？不应如此说...
因三种觉悟而成佛吗？是的。他始终具足三种觉悟，三种觉悟现前吗？不应如此说...
不应说"因觉悟而成佛"吗？是的。难道不是因获得觉悟而成佛吗？是的。如果因获得觉悟而成佛，则应说"因觉悟而成佛"。
因获得觉悟而成佛，就是因觉悟而成佛吗？是的。获得觉悟就是觉悟吗？不应如此说...
关于因觉悟而成佛的论述结束。
4. 第四品
(39) 7. 关于相的论述

400. Lakkhaṇasamannāgato bodhisattoti? Āmantā. Padesalakkhaṇehi samannāgato padesabodhisattoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Lakkhaṇasamannāgato bodhisattoti? Āmantā . Tibhāgalakkhaṇehi samannāgato tibhāgabodhisattoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Lakkhaṇasamannāgato bodhisattoti? Āmantā. Upaḍḍhalakkhaṇehi samannāgato upaḍḍhabodhisattoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Lakkhaṇasamannāgato bodhisattoti? Āmantā. Cakkavattisatto lakkhaṇasamannāgato, cakkavattisatto bodhisattoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Cakkavattisatto lakkhaṇasamannāgato, cakkavattisatto bodhisattoti? Āmantā. Yādiso bodhisattassa pubbayogo pubbacariyā dhammakkhānaṃ dhammadesanā, tādiso cakkavattisattassa pubbayogo pubbacariyā dhammakkhānaṃ dhammadesanāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

401. Yathā bodhisattassa jāyamānassa devā paṭhamaṃ paṭiggaṇhanti pacchā manussā [dī. ni. 2.27; ma. ni. 3.205 vuttaṃ dissāya pucchati], evamevaṃ cakkavattisattassa jāyamānassa devā paṭhamaṃ paṭiggaṇhanti pacchā manussāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Yathā bodhisattassa jāyamānassa cattāro naṃ devaputtā paṭiggahetvā mātu purato ṭhapenti – ‘‘attamanā, devi, hohi! Mahesakkho te putto uppanno’’ti, evamevaṃ cakkavattisattassa jāyamānassa cattāro naṃ devaputtā paṭiggahetvā mātu purato ṭhapenti – ‘‘attamanā, devi, hohi! Mahesakkho te putto uppanno’’ti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Yathā bodhisattassa jāyamānassa dve udakassa dhārā antalikkhā pātubhavanti – ekā sītassa, ekā uṇhassa – yena bodhisattassa udakakiccaṃ karonti mātu ca, evamevaṃ cakkavattisattassa jāyamānassa dve udakassa dhārā antalikkhā pātubhavanti – ekā sītassa, ekā uṇhassa – yena cakkavattisattassa udakakiccaṃ karonti mātu cāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Yathā sampatijāto bodhisatto samehi pādehi patiṭṭhahitvā uttarena abhimukho sattapadavītihārena gacchati setamhi chatte anudhāriyamāne, sabbā ca disā viloketi, āsabhiñca vācaṃ bhāsati – ‘‘aggohamasmi lokassa, jeṭṭhohamasmi lokassa, seṭṭhohamasmi lokassa, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’’ti, evamevaṃ sampatijāto cakkavattisatto samehi pādehi patiṭṭhahitvā uttarena abhimukho sattapadavītihārena gacchati setamhi chatte anudhāriyamāne, sabbā ca disā viloketi, āsabhiñca vācaṃ bhāsati – ‘‘aggohamasmi lokassa, jeṭṭhohamasmi lokassa, seṭṭhohamasmi lokassa, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’’ti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Yathā bodhisattassa jāyamānassa mahato ālokassa mahato obhāsassa mahato bhūmicālassa pātubhāvo hoti, evamevaṃ cakkavattisattassa jāyamānassa mahato ālokassa mahato obhāsassa mahato bhūmicālassa pātubhāvo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Yathā bodhisattassa pakatikāyo samantā byāmaṃ obhāsati, evamevaṃ cakkavattisattassa pakatikāyo samantā byāmaṃ obhāsatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Yathā bodhisatto mahāsupinaṃ passati, evamevaṃ cakkavattisatto mahāsupinaṃ passatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



400. 具足特征的菩萨吗？是的。具足局部特征的菩萨吗？不应如此说...
具足特征的菩萨吗？是的。具足三分特征的菩萨吗？不应如此说...
具足特征的菩萨吗？是的。具足局部特征的菩萨吗？不应如此说...
具足特征的菩萨吗？是的。轮王具足特征，轮王菩萨吗？不应如此说...
轮王具足特征，轮王菩萨吗？是的。那样的菩萨的前因、前行、法的宣讲、法的教导，那样的轮王的前因、前行、法的宣讲、法的教导吗？不应如此说...
401. 正如菩萨降生时，天神首先接受，随后人类也接受；同样，轮王降生时，天神首先接受，随后人类也接受吗？不应如此说...
正如菩萨降生时，四位天子接受他，并把他放在母亲面前——“欢喜吧，夫人，你的儿子出生了！”同样，轮王降生时，四位天子接受他，并把他放在母亲面前——“欢喜吧，夫人，你的儿子出生了！”吗？不应如此说...
正如菩萨降生时，天空中出现两股水流——一股凉爽的，一股温暖的——以便菩萨的母亲进行水的仪式；同样，轮王降生时，天空中出现两股水流——一股凉爽的，一股温暖的——以便轮王的母亲进行水的仪式吗？不应如此说...
正如觉悟的菩萨双足站立，面向北方，走在七步的道路上，白伞在他头上被撑起，四方都在注视，他也说：“我是这世界的尊者，我是这世界的长者，我是这世界的最上者，这是我最后的出生，今后不再有再生。”同样，觉悟的轮王双足站立，面向北方，走在七步的道路上，白伞在他头上被撑起，四方都在注视，他也说：“我是这世界的尊者，我是这世界的长者，我是这世界的最上者，这是我最后的出生，今后不再有再生。”吗？不应如此说...
正如菩萨降生时，出现了巨大的光明、巨大的光辉、巨大的地震；同样，轮王降生时，出现了巨大的光明、巨大的光辉、巨大的地震吗？不应如此说...
正如菩萨的身体四周发光；同样，轮王的身体四周也发光吗？不应如此说...
正如菩萨看到大梦；同样，轮王看到大梦吗？不应如此说...

402. Na vattabbaṃ – ‘‘lakkhaṇasamannāgato bodhisatto’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘dvattiṃsimāni, bhikkhave, mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā [na aññā (ka.)]! Sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni bhavanti, seyyathidaṃ – cakkaratanaṃ, hatthiratanaṃ, assaratanaṃ , maṇiratanaṃ, itthiratanaṃ, gahapatiratanaṃ, pariṇāyakaratanameva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ pathaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado’’ti [dī. ni. 3.200]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi lakkhaṇasamannāgato bodhisattoti.

Lakkhaṇakathā niṭṭhitā.

4. Catutthavaggo

(40) 8. Niyāmokkantikathā

403. Bodhisatto kassapassa bhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyoti [ma. ni. 2.282 ghaṭikārasuttaṃ nissāya pucchati]? Āmantā. Bodhisatto kassapassa bhagavato sāvakoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Bodhisatto kassapassa bhagavato sāvakoti? Āmantā. Sāvako hutvā buddho hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sāvako hutvā buddho hotīti? Āmantā. Anussaviyoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Anussaviyoti ? Āmantā. Nanu bhagavā sayambhūti? Āmantā. Hañci bhagavā sayambhū, no ca vata re vattabbe – ‘‘anussaviyo’’ti.

Bodhisatto kassapassa bhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyoti? Āmantā. Bhagavatā bodhiyā mūle tīṇeva sāmaññaphalāni abhisambuddhānīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nanu bhagavatā bodhiyā mūle cattāri sāmaññaphalāni abhisambuddhānīti? Āmantā. Hañci bhagavatā bodhiyā mūle cattāri sāmaññaphalāni abhisambuddhāni, no ca vata re vattabbe – ‘‘bodhisatto kassapassa bhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyo’’ti.

404. Bodhisatto kassapassa bhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyoti? Āmantā. Bodhisatto dukkarakāriyaṃ akāsīti? Āmantā. Dassanasampanno puggalo dukkarakāriyaṃ kareyyāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Bodhisatto aparantapaṃ [amaraṃ tapaṃ (saṃ. ni. 

402. 不应说"菩萨具足特征"吗？是的。难道世尊不是说过："比丘们，这三十二种大人相，具足这些相的大人只有两种去处，没有其他:如果居家，他将成为转轮圣王，是如法的法王，统治四方，征服四方，国土安定，具足七宝。他有这七宝，即:轮宝、象宝、马宝、摩尼宝、女宝、居士宝、主兵臣宝为第七。他有超过一千个儿子，勇猛有力，能摧毁敌军。他以非暴力、非武器、以法征服这大地直至海边而统治。如果他从在家出家，他将成为阿罗汉、正等正觉者、揭开世间的遮蔽。"这经文存在吗？是的。那么，菩萨具足特征。
关于特征的论述结束。
4. 第四品
(40) 8. 关于入决定的论述
403. 菩萨在迦叶佛的教法中入决定、修梵行吗？是的。菩萨是迦叶佛的弟子吗？不应如此说...
菩萨是迦叶佛的弟子吗？是的。作为弟子成佛吗？不应如此说...
作为弟子成佛吗？是的。是听闻而得的吗？不应如此说...
是听闻而得的吗？是的。难道世尊不是自觉者吗？是的。如果世尊是自觉者，则不应说"是听闻而得的"。
菩萨在迦叶佛的教法中入决定、修梵行吗？是的。世尊在菩提树下只证悟三种沙门果吗？不应如此说...
难道世尊在菩提树下不是证悟四种沙门果吗？是的。如果世尊在菩提树下证悟四种沙门果，则不应说"菩萨在迦叶佛的教法中入决定、修梵行"。
404. 菩萨在迦叶佛的教法中入决定、修梵行吗？是的。菩萨行苦行吗？是的。见道的人会行苦行吗？不应如此说...
菩萨行无益的苦行吗？

1.137)] akāsi, aññaṃ satthāraṃ uddisīti? Āmantā. Dassanasampanno puggalo aññaṃ satthāraṃ uddiseyyāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Āyasmā ānando bhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyo, āyasmā ānando bhagavato sāvakoti? Āmantā. Bodhisatto kassapassa bhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyo , bodhisatto kassapassa bhagavato sāvakoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Citto gahapati hatthako āḷavako bhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyo, citto gahapati hatthako āḷavako bhagavato sāvakoti? Āmantā. Bodhisatto kassapassa bhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyo, bodhisatto kassapassa bhagavato sāvakoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Bodhisatto kassapassa bhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyo, na ca kassapassa bhagavato sāvakoti? Āmantā. Āyasmā ānando bhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyo, na ca bhagavato sāvakoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Bodhisatto kassapassa bhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyo, na ca kassapassa bhagavato sāvakoti? Āmantā. Citto gahapati hatthako āḷavako bhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyo, na ca bhagavato sāvakoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Bodhisatto kassapassa bhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyo, na ca kassapassa bhagavato sāvakoti? Āmantā. Sāvako jātiṃ vītivatto asāvako hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

405. Na vattabbaṃ – ‘‘bodhisatto kassapassa bhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyo’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘kassape ahaṃ, ānanda, bhagavati brahmacariyaṃ acariṃ āyatiṃ sambodhāyā’’ti! Attheva suttantoti? Āmantā . Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘bodhisatto kassapassa bhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyo’’ti.

Bodhisatto kassapassa bhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyoti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

‘‘Sabbābhibhū sabbavidūhamasmi,

Sabbesu dhammesu anupalitto;

Sabbañjaho taṇhakkhaye vimutto,

Sayaṃ abhiññāya kamuddiseyyaṃ.

‘‘Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati;

Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi me paṭipuggalo.

‘‘Ahañhi arahā loke, ahaṃ satthā anuttaro;

Ekomhi sammāsambuddho, sītibhūtosmi nibbuto.

‘‘Dhammacakkaṃ pavattetuṃ, gacchāmi kāsinaṃ puraṃ;

Andhībhūtasmiṃ [andhabhūtasmiṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] lokasmiṃ, āhañchaṃ [āhaññiṃ (ka.)] amatadundubhi’’nti [dudrabhinti (ka.)].

‘‘Yathā kho tvaṃ, āvuso, paṭijānāsi, arahasi anantajino’’ti?

‘‘Mādisā ve jinā honti, ye pattā āsavakkhayaṃ;

Jitā me pāpakā dhammā, tasmāhaṃ upaka jino’’ti [mahāva. 11; ma. ni. 1.285; 

1.137)] 不应说“菩萨在迦叶佛的教法中入决定、修梵行”吗？是的。难道有见道的人会指向其他的老师吗？不应如此说...
尊者阿难在世尊的教法中入决定、修梵行，尊者阿难是世尊的吗？是的。菩萨在迦叶佛的教法中入决定、修梵行，菩萨是迦叶佛的吗？不应如此说...
商人吉多在世尊的教法中入决定、修梵行，商人吉多是世尊的吗？是的。菩萨在迦叶佛的教法中入决定、修梵行，菩萨是迦叶佛的吗？不应如此说...
菩萨在迦叶佛的教法中入决定、修梵行，然而他并不是迦叶佛的吗？是的。尊者阿难在世尊的教法中入决定、修梵行，但他也不是世尊的吗？不应如此说...
菩萨在迦叶佛的教法中入决定、修梵行，然而他并不是迦叶佛的吗？是的。商人吉多在世尊的教法中入决定、修梵行，但他也不是世尊的吗？不应如此说...
菩萨在迦叶佛的教法中入决定、修梵行，然而他并不是迦叶佛的**吗？是的。出生后，已经解脱了的吗？不应如此说...
405. 不应说“菩萨在迦叶佛的教法中入决定、修梵行”吗？是的。难道世尊不是说过：“阿难，我在迦叶佛那里修行了无量的梵行，以成就正觉！”这**存在吗？是的。因此不应说“菩萨在迦叶佛的教法中入决定、修梵行”。
菩萨在迦叶佛的教法中入决定、修梵行吗？是的。难道世尊不是说过：
“我无所不知，无所不晓，
在所有法中不受拘束；
我已彻底解脱，断尽贪欲，
我能以自知之明指引他人。
“没有我的老师，世上没有与我相似的；
在所有天人中，没有我的对手。
“我在世上是阿罗汉，我是无上的导师；
我独自一人，正等正觉，已安住于涅槃。
“我将前往迦西的城镇，转动法轮；
在这盲目无知的世界中，我将敲响不灭的法鼓。”
“正如你所承认的，阿友，你是无上的胜者吗？”
“这样的人确实是胜者，他们已达到贪欲的灭尽；
我已征服了邪恶的法，因此我为胜者。”

2.341].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘bodhisatto kassapassa bhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyo’’ti.

Bodhisatto kassapassa bhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyoti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘‘idaṃ dukkhaṃ ariyasacca’nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ pariññeyya’nti me, bhikkhave…pe… pariññātanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi…pe… āloko udapādi. ‘Idaṃ dukkhasamudayaṃ ariyasacca’nti me, bhikkhave…pe… ‘taṃ kho panidaṃ dukkhasamudayaṃ [dukkhasamudayo (syā. kaṃ.)] ariyasaccaṃ pahātabba’nti me, bhikkhave…pe… pahīnanti me, bhikkhave…pe… ‘idaṃ dukkhanirodhaṃ [dukkhanirodho (syā. kaṃ.)] ariyasacca’nti me, bhikkhave…pe… ‘taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ sacchikātabba’nti me, bhikkhave…pe… sacchikatanti me, bhikkhave…pe… ‘idaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasacca’nti me, bhikkhave…pe… ‘taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ bhāvetabba’nti me, bhikkhave…pe… bhāvitanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādī’’ti [mahāva. 15; saṃ. ni. 5.1081; paṭi. ma. 2.30]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘bodhisatto kassapassa bhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyo’’ti.

Niyāmokkantikathā niṭṭhitā.

4. Catutthavaggo

(41) 9. Aparāpi samannāgatakathā



2.341]. 这**存在吗？是的。因此不应说“菩萨在迦叶佛的教法中入决定、修梵行”。
菩萨在迦叶佛的教法中入决定、修梵行吗？是的。难道世尊不是说过：“这是痛苦的圣谛”吗？比丘们，在过去未曾听闻的法中，眼睛觉醒，智慧觉醒，洞察觉醒，知识觉醒，光明觉醒。“那痛苦的圣谛应被彻底了解”吗？比丘们...被彻底了解的在过去未曾听闻的法中，眼睛觉醒...光明觉醒。“这是痛苦的起因的圣谛”吗？比丘们...“那痛苦的起因的圣谛应被断除”吗？比丘们...被断除的在过去未曾听闻的法中...“这是痛苦的灭尽的圣谛”吗？比丘们...“那痛苦的灭尽的圣谛应被证实”吗？比丘们...被证实的在过去未曾听闻的法中...“这是通往痛苦灭尽的道路的圣谛”吗？比丘们...“那通往痛苦灭尽的道路的圣谛应被修习”吗？比丘们...被修习的在过去未曾听闻的法中，眼睛觉醒，智慧觉醒，洞察觉醒，知识觉醒，光明觉醒。”这**存在吗？是的。因此不应说“菩萨在迦叶佛的教法中入决定、修梵行”。
关于入决定的论述结束。
4. 第四品
(41) 9. 关于其他具足的论述

406. Arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo tīhi phalehi samannāgatoti? Āmantā. Arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo catūhi phassehi catūhi vedanāhi catūhi saññāhi catūhi cetanāhi catūhi cittehi catūhi saddhāhi catūhi vīriyehi catūhi satīhi catūhi samādhīhi catūhi paññāhi samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo dvīhi phalehi samannāgatoti? Āmantā. Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo tīhi phassehi tīhi vedanāhi…pe… tīhi paññāhi samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalena samannāgatoti? Āmantā. Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo dvīhi phassehi dvīhi vedanāhi…pe… dvīhi paññāhi samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalena samannāgatoti? Āmantā. Arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpanno sattakkhattuparamo, kolaṅkolo, ekabījīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sakadāgāmiphalena samannāgatoti? Āmantā. Arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sakadāgāmīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo anāgāmiphalena samannāgatoti? Āmantā. Arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo anāgāmī antarāparinibbāyī, upahaccaparinibbāyī, asaṅkhāraparinibbāyī, sasaṅkhāraparinibbāyī, uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalena samannāgatoti? Āmantā . Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpanno sattakkhattuparamo, kolaṅkolo, ekabījīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sakadāgāmiphalena samannāgatoti? Āmantā. Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sakadāgāmīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalena samannāgatoti? Āmantā. Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpanno sattakkhattuparamo, kolaṅkolo, ekabījīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



406. 为证悟阿罗汉果而修行的人具足三果吗？是的。为证悟阿罗汉果而修行的人具足四种触、四种受、四种想、四种思、四种心、四种信、四种精进、四种念、四种定、四种慧吗？不应如此说...
为证悟不还果而修行的人具足两果吗？是的。为证悟不还果而修行的人具足三种触、三种受...三种慧吗？不应如此说...
为证悟一来果而修行的人具足预流果吗？是的。为证悟一来果而修行的人具足两种触、两种受...两种慧吗？不应如此说...
为证悟阿罗汉果而修行的人具足预流果吗？是的。为证悟阿罗汉果而修行的人是预流者、最多七次往返、家家、一种子吗？不应如此说...
为证悟阿罗汉果而修行的人具足一来果吗？是的。为证悟阿罗汉果而修行的人是一来者吗？不应如此说...
为证悟阿罗汉果而修行的人具足不还果吗？是的。为证悟阿罗汉果而修行的人是不还者、中般涅槃、生般涅槃、无行般涅槃、有行般涅槃、上流至色究竟天吗？不应如此说...
为证悟不还果而修行的人具足预流果吗？是的。为证悟不还果而修行的人是预流者、最多七次往返、家家、一种子吗？不应如此说...
为证悟不还果而修行的人具足一来果吗？是的。为证悟不还果而修行的人是一来者吗？不应如此说...
为证悟一来果而修行的人具足预流果吗？是的。为证悟一来果而修行的人是预流者、最多七次往返、家家、一种子吗？不应如此说...

407. Sotāpattiphalena samannāgato sotāpannoti vattabboti? Āmantā . Arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalena samannāgatoti? Āmantā. Sveva arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo, so sotāpannoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sakadāgāmiphalena samannāgato sakadāgāmīti vattabboti? Āmantā. Arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sakadāgāmiphalena samannāgatoti? Āmantā. Sveva arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo, so sakadāgāmīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Anāgāmiphalena samannāgato anāgāmīti vattabboti? Āmantā. Arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo anāgāmiphalena samannāgatoti? Āmantā . Sveva arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo, so anāgāmīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sotāpattiphalena samannāgato sotāpannoti vattabboti? Āmantā. Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalena samannāgatoti? Āmantā. Sveva anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo, so sotāpannoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sakadāgāmiphalena samannāgato sakadāgāmīti vattabboti? Āmantā. Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sakadāgāmiphalena samannāgatoti? Āmantā. Sveva anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo, so sakadāgāmīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sotāpattiphalena samannāgato sotāpannoti vattabboti? Āmantā . Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalena samannāgatoti? Āmantā. Sveva sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo, so sotāpannoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



407. 为证悟预流果而修行的人具足预流果吗？是的。为证悟阿罗汉果而修行的人具足预流果吗？是的。难道为证悟阿罗汉果而修行的人，今天就是预流者吗？不应如此说...
为证悟一来果而修行的人具足一来果吗？是的。为证悟阿罗汉果而修行的人具足一来果吗？是的。难道为证悟阿罗汉果而修行的人，今天就是一来者吗？不应如此说...
为证悟不还果而修行的人具足不还果吗？是的。为证悟阿罗汉果而修行的人具足不还果吗？是的。难道为证悟阿罗汉果而修行的人，今天就是不还者吗？不应如此说...
为证悟预流果而修行的人具足预流果吗？是的。为证悟不还果而修行的人具足预流果吗？是的。难道为证悟不还果而修行的人，今天就是预流者吗？不应如此说...
为证悟一来果而修行的人具足一来果吗？是的。为证悟不还果而修行的人具足一来果吗？是的。难道为证悟不还果而修行的人，今天就是一来者吗？不应如此说...
为证悟预流果而修行的人具足预流果吗？是的。为证悟一来果而修行的人具足预流果吗？是的。难道为证悟一来果而修行的人，今天就是预流者吗？不应如此说...

408. Arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalena samannāgatoti? Āmantā. Nanu arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalaṃ vītivattoti? Āmantā. Hañci arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalaṃ vītivatto, no ca vata re vattabbe – ‘‘arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalena samannāgato’’ti.

Arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalaṃ vītivatto, tena samannāgatoti? Āmantā. Arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattimaggaṃ vītivatto, sakkāyadiṭṭhiṃ vicikicchaṃ sīlabbataparāmāsaṃ apāyagamanīyaṃ rāgaṃ apāyagamanīyaṃ dosaṃ apāyagamanīyaṃ mohaṃ vītivatto, tena samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sakadāgāmiphalena samannāgatoti? Āmantā. Nanu arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sakadāgāmiphalaṃ vītivattoti? Āmantā. Hañci arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sakadāgāmiphalaṃ vītivatto, no ca vata re vattabbe – ‘‘arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sakadāgāmiphalena samannāgato’’ti.

Arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sakadāgāmiphalaṃ vītivatto, tena samannāgatoti? Āmantā. Arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sakadāgāmimaggaṃ vītivatto, oḷārikaṃ kāmarāgaṃ oḷārikaṃ byāpādaṃ vītivatto, tena samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo anāgāmiphalena samannāgatoti? Āmantā. Nanu arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo anāgāmiphalaṃ vītivattoti? Āmantā. Hañci arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo anāgāmiphalaṃ vītivatto, no ca vata re vattabbe – ‘‘arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo anāgāmiphalena samannāgato’’ti.

Arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo anāgāmiphalaṃ vītivatto, tena samannāgatoti? Āmantā. Arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo anāgāmimaggaṃ vītivatto, aṇusahagataṃ kāmarāgaṃ aṇusahagataṃ byāpādaṃ vītivatto, tena samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



408. 为证悟阿罗汉果而修行的人具足预流果吗？是的。难道为证悟阿罗汉果而修行的人不是已经超越预流果了吗？是的。如果为证悟阿罗汉果而修行的人已经超越预流果，就不应该说"为证悟阿罗汉果而修行的人具足预流果"。
为证悟阿罗汉果而修行的人已经超越预流果，但仍具足预流果吗？是的。为证悟阿罗汉果而修行的人已经超越预流道、身见、疑惑、戒禁取、导致恶趣的贪、导致恶趣的嗔、导致恶趣的痴，但仍具足这些吗？不应如此说...
为证悟阿罗汉果而修行的人具足一来果吗？是的。难道为证悟阿罗汉果而修行的人不是已经超越一来果了吗？是的。如果为证悟阿罗汉果而修行的人已经超越一来果，就不应该说"为证悟阿罗汉果而修行的人具足一来果"。
为证悟阿罗汉果而修行的人已经超越一来果，但仍具足一来果吗？是的。为证悟阿罗汉果而修行的人已经超越一来道、粗重的欲贪、粗重的嗔恚，但仍具足这些吗？不应如此说...
为证悟阿罗汉果而修行的人具足不还果吗？是的。难道为证悟阿罗汉果而修行的人不是已经超越不还果了吗？是的。如果为证悟阿罗汉果而修行的人已经超越不还果，就不应该说"为证悟阿罗汉果而修行的人具足不还果"。
为证悟阿罗汉果而修行的人已经超越不还果，但仍具足不还果吗？是的。为证悟阿罗汉果而修行的人已经超越不还道、微细的欲贪、微细的嗔恚，但仍具足这些吗？不应如此说...

409. Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalena samannāgatoti? Āmantā. Nanu anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalaṃ vītivattoti? Āmantā. Hañci anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalaṃ vītivatto, no ca vata re vattabbe – ‘‘anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalena samannāgato’’ti.

Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalaṃ vītivatto, tena samannāgatoti? Āmantā. Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattimaggaṃ vītivatto, sakkāyadiṭṭhiṃ…pe… apāyagamanīyaṃ mohaṃ vītivatto, tena samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sakadāgāmiphalena samannāgatoti? Āmantā. Nanu anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sakadāgāmiphalaṃ vītivattoti? Āmantā. Hañci anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sakadāgāmiphalaṃ vītivatto, no ca vata re vattabbe – ‘‘anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sakadāgāmiphalena samannāgato’’ti.

Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sakadāgāmiphalaṃ vītivatto, tena samannāgatoti? Āmantā . Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sakadāgāmimaggaṃ vītivatto, oḷārikaṃ kāmarāgaṃ oḷārikaṃ byāpādaṃ vītivatto, tena samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

410. Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalena samannāgatoti? Āmantā. Nanu sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalaṃ vītivattoti? Āmantā. Hañci sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalaṃ vītivatto, no ca vata re vattabbe – ‘‘sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalena samannāgato’’ti.

Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalaṃ vītivatto, tena samannāgatoti? Āmantā. Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattimaggaṃ vītivatto , sakkāyadiṭṭhiṃ…pe… apāyagamanīyaṃ mohaṃ vītivatto, tena samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



409. 为证悟不还果而修行的人具足预流果吗？是的。难道为证悟不还果而修行的人不是已经超越预流果了吗？是的。如果为证悟不还果而修行的人已经超越预流果，就不应该说"为证悟不还果而修行的人具足预流果"。
为证悟不还果而修行的人已经超越预流果，但仍具足预流果吗？是的。为证悟不还果而修行的人已经超越预流道、身见...导致恶趣的痴，但仍具足这些吗？不应如此说...
为证悟不还果而修行的人具足一来果吗？是的。难道为证悟不还果而修行的人不是已经超越一来果了吗？是的。如果为证悟不还果而修行的人已经超越一来果，就不应该说"为证悟不还果而修行的人具足一来果"。
为证悟不还果而修行的人已经超越一来果，但仍具足一来果吗？是的。为证悟不还果而修行的人已经超越一来道、粗重的欲贪、粗重的嗔恚，但仍具足这些吗？不应如此说...
410. 为证悟一来果而修行的人具足预流果吗？是的。难道为证悟一来果而修行的人不是已经超越预流果了吗？是的。如果为证悟一来果而修行的人已经超越预流果，就不应该说"为证悟一来果而修行的人具足预流果"。
为证悟一来果而修行的人已经超越预流果，但仍具足预流果吗？是的。为证悟一来果而修行的人已经超越预流道、身见...导致恶趣的痴，但仍具足这些吗？不应如此说...

411. Na vattabbaṃ – ‘‘arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo tīhi phalehi samannāgato’’ti? Āmantā. Nanu arahattasacchikiriyāya paṭipannena puggalena tīṇi phalāni paṭiladdhāni, tehi ca aparihīnoti? Āmantā. Hañci arahattasacchikiriyāya paṭipannena puggalena tīṇi phalāni paṭiladdhāni tehi ca aparihīno, tena vata re vattabbe – ‘‘arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo tīhi phalehi samannāgato’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo dvīhi phalehi samannāgato’’ti? Āmantā. Nanu anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannena puggalena dve phalāni paṭiladdhāni, tehi ca aparihīnoti? Āmantā. Hañci anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannena puggalena dve phalāni paṭiladdhāni tehi ca aparihīno, tena vata re vattabbe – ‘‘anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo dvīhi phalehi samannāgato’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalena samannāgato’’ti? Āmantā. Nanu sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannena puggalena sotāpattiphalaṃ paṭiladdhaṃ, tena ca aparihīnoti? Āmantā. Hañci sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannena puggalena sotāpattiphalaṃ paṭiladdhaṃ tena ca aparihīno, tena vata re vattabbe – ‘‘sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalena samannāgato’’ti.

412. Arahattasacchikiriyāya paṭipannena puggalena tīṇi phalāni paṭiladdhāni tehi ca aparihīnoti, arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo tīhi phalehi samannāgatoti? Āmantā. Arahattasacchikiriyāya paṭipannena puggalena cattāro maggā paṭiladdhā tehi ca aparihīnoti, arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo catūhi maggehi samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannena puggalena dve phalāni paṭiladdhāni tehi ca aparihīnoti , anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo dvīhi phalehi samannāgatoti? Āmantā. Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannena puggalena tayo maggā paṭiladdhā tehi ca aparihīnoti, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo tīhi maggehi samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannena puggalena sotāpattiphalaṃ paṭiladdhaṃ tena ca aparihīnoti, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalena samannāgatoti? Āmantā. Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannena puggalena dve maggā paṭiladdhā tehi ca aparihīnoti, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo dvīhi maggehi samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aparāpi samannāgatakathā niṭṭhitā.

4. Catutthavaggo

(42) 10. Sabbasaṃyojanappahānakathā



411. 不应该说"为证悟阿罗汉果而修行的人具足三果"吗？是的。难道为证悟阿罗汉果而修行的人不是已经获得三果并且没有失去它们吗？是的。如果为证悟阿罗汉果而修行的人已经获得三果并且没有失去它们，那么就应该说"为证悟阿罗汉果而修行的人具足三果"。
不应该说"为证悟不还果而修行的人具足两果"吗？是的。难道为证悟不还果而修行的人不是已经获得两果并且没有失去它们吗？是的。如果为证悟不还果而修行的人已经获得两果并且没有失去它们，那么就应该说"为证悟不还果而修行的人具足两果"。
不应该说"为证悟一来果而修行的人具足预流果"吗？是的。难道为证悟一来果而修行的人不是已经获得预流果并且没有失去它吗？是的。如果为证悟一来果而修行的人已经获得预流果并且没有失去它，那么就应该说"为证悟一来果而修行的人具足预流果"。
412. 为证悟阿罗汉果而修行的人已经获得三果并且没有失去它们，所以为证悟阿罗汉果而修行的人具足三果吗？是的。为证悟阿罗汉果而修行的人已经获得四道并且没有失去它们，所以为证悟阿罗汉果而修行的人具足四道吗？不应如此说...
为证悟不还果而修行的人已经获得两果并且没有失去它们，所以为证悟不还果而修行的人具足两果吗？是的。为证悟不还果而修行的人已经获得三道并且没有失去它们，所以为证悟不还果而修行的人具足三道吗？不应如此说...
为证悟一来果而修行的人已经获得预流果并且没有失去它，所以为证悟一来果而修行的人具足预流果吗？是的。为证悟一来果而修行的人已经获得两道并且没有失去它们，所以为证悟一来果而修行的人具足两道吗？不应如此说...
关于其他具足的论述结束。
4. 第四品
(42) 10. 关于断除一切结缚的论述

413. Sabbasaṃyojanānaṃ pahānaṃ arahattanti? Āmantā. Arahattamaggena sabbe saṃyojanā pahīyantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Arahattamaggena sabbe saṃyojanā pahīyantīti? Āmantā. Arahattamaggena sakkāyadiṭṭhiṃ vicikicchaṃ sīlabbataparāmāsaṃ pajahatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Arahattamaggena sakkāyadiṭṭhiṃ vicikicchaṃ sīlabbataparāmāsaṃ pajahatīti? Āmantā. Nanu tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ pahānaṃ sotāpattiphalaṃ vuttaṃ bhagavatāti? Āmantā. Hañci tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ pahānaṃ sotāpattiphalaṃ vuttaṃ bhagavatā, no ca vata re vattabbe – ‘‘arahattamaggena sabbe saṃyojanā pahīyantī’’ti.

414. Arahattamaggena sabbe saṃyojanā pahīyantīti? Āmantā. Arahattamaggena oḷārikaṃ kāmarāgaṃ oḷārikaṃ byāpādaṃ pajahatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

415. Arahattamaggena oḷārikaṃ kāmarāgaṃ oḷārikaṃ byāpādaṃ pajahatīti? Āmantā. Nanu kāmarāgabyāpādānaṃ tanubhāvaṃ sakadāgāmiphalaṃ vuttaṃ bhagavatāti? Āmantā. Hañci kāmarāgabyāpādānaṃ tanubhāvaṃ sakadāgāmiphalaṃ vuttaṃ bhagavatā, no ca vata re vattabbe – ‘‘arahattamaggena sabbe saṃyojanā pahīyantī’’ti.

Arahattamaggena sabbe saṃyojanā pahīyantīti? Āmantā. Arahattamaggena aṇusahagataṃ kāmarāgaṃ aṇusahagataṃ byāpādaṃ pajahatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

416. Arahattamaggena aṇusahagataṃ kāmarāgaṃ aṇusahagataṃ byāpādaṃ pajahatīti? Āmantā. Nanu kāmarāgabyāpādānaṃ anavasesappahānaṃ anāgāmiphalaṃ vuttaṃ bhagavatāti? Āmantā. Hañci kāmarāgabyāpādānaṃ anavasesappahānaṃ anāgāmiphalaṃ vuttaṃ bhagavatā, no ca vata re vattabbe – ‘‘arahattamaggena sabbe saṃyojanā pahīyantī’’ti.

Arahattamaggena sabbe saṃyojanā pahīyantīti? Āmantā. Nanu rūparāgaarūparāgamānauddhaccaavijjāya anavasesappahānaṃ arahattaṃ vuttaṃ bhagavatāti? Āmantā. Hañci rūparāgaarūparāgamānauddhaccaavijjāya anavasesappahānaṃ arahattaṃ vuttaṃ bhagavatā, no ca vata re vattabbe – ‘‘arahattamaggena sabbe saṃyojanā pahīyantī’’ti.



413. 一切结缚的断除是阿罗汉果吗？是的。难道通过阿罗汉道所有的结缚都被断除吗？不应如此说...
通过阿罗汉道所有的结缚都被断除吗？是的。通过阿罗汉道可以断除身见、疑惑、戒禁取吗？不应如此说...
通过阿罗汉道可以断除身见、疑惑、戒禁取吗？是的。难道三种结缚的断除不是被称为预流果吗？是的。如果三种结缚的断除被称为预流果，那么就不应该说"通过阿罗汉道所有的结缚都被断除"。
414. 通过阿罗汉道所有的结缚都被断除吗？是的。通过阿罗汉道可以断除粗重的欲贪、粗重的嗔恚吗？不应如此说...
415. 通过阿罗汉道可以断除粗重的欲贪、粗重的嗔恚吗？是的。难道欲贪和嗔恚的微细状态不是被称为一来果吗？是的。如果欲贪和嗔恚的微细状态被称为一来果，那么就不应该说"通过阿罗汉道所有的结缚都被断除"。
通过阿罗汉道所有的结缚都被断除吗？是的。通过阿罗汉道可以断除微细的欲贪、微细的嗔恚吗？不应如此说...
416. 通过阿罗汉道可以断除微细的欲贪、微细的嗔恚吗？是的。难道欲贪和嗔恚的完全断除不是被称为不还果吗？是的。如果欲贪和嗔恚的完全断除被称为不还果，那么就不应该说"通过阿罗汉道所有的结缚都被断除"。
通过阿罗汉道所有的结缚都被断除吗？是的。难道色贪、无色贪、轻慢、无明的完全断除不是被称为阿罗汉果吗？是的。如果色贪、无色贪、轻慢、无明的完全断除被称为阿罗汉果，那么就不应该说"通过阿罗汉道所有的结缚都被断除"。

417. Na vattabbaṃ – ‘‘sabbasaṃyojanānaṃ pahānaṃ arahatta’’nti? Āmantā. Nanu arahato sabbe saṃyojanā pahīnāti? Āmantā . Hañci arahato sabbe saṃyojanā pahīnā, tena vata re vattabbe – ‘‘sabbasaṃyojanānaṃ pahānaṃ arahatta’’nti.

Sabbasaṃyojanappahānakathā niṭṭhitā.

Catutthavaggo.

Tassuddānaṃ –

Gihissa arahā, saha upapattiyā arahā, arahato sabbe dhammā anāsavā, arahā catūhi phalehi samannāgato, evamevaṃ chahi upekkhāhi, bodhiyā buddho, salakkhaṇasamannāgato, bodhisatto okkantaniyāmo caritabrahmacariyo, paṭipannako phalena samannāgato, sabbasaṃyojanānaṃ pahānaṃ arahattanti.

417. 不应该说"一切结缚的断除是阿罗汉果"吗？是的。难道阿罗汉不是已经断除了所有结缚吗？是的。如果阿罗汉已经断除了所有结缚，那么就应该说"一切结缚的断除是阿罗汉果"。
关于断除一切结缚的论述结束。
第四品结束。
其摘要如下：
在家人成为阿罗汉，一出生就成为阿罗汉，阿罗汉的一切法都无漏，阿罗汉具足四果，同样具足六种舍，佛陀因菩提而成佛，具足相好，菩萨已入正性决定并修梵行，修行者具足果位，一切结缚的断除是阿罗汉果。

